• Laika Banka
  • Mūsu operātori gaida Jūsu zvanu

Atskaite par bērnunama apmeklējumu 21.04.2012

Publicēts Otrdiena, 05 Jūnijs 2012 Autors Сергей Александрович

Šī gada 21.aprīlī Laika Bankas brīvprātīgo desants 11 cilvēku sastāvā ieradās Jelgavā, Filozofu ielā. Te atrodas biedrība „Centrs Elizabete”, kas sniedz sociālo palīdzību un rehabilitāciju bērniem-bāreņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.

„Centrs Elizabete” ir patīkama un mūsdienīgi izveidota teritorija, kurā ietilpst četras nelielas savienotas divstāvīgas kotedžas, neliels dārziņš un maza bērnu pilsētiņa.

 

 

 

Iespaids par redzēto ir sajūsmas vērts: mūsdienīgs mājīgs interjers rada ģimenisku gaisotni. To pašu var teikt arī par audzinātājiem: viņi ir laipni, atvērti un ar aizrautību pastāstīja par sava darba ikdienu. Kā pastāstīja „Centrs Elizabete” darbinieki, šobrīd šeit dzīvo 27 bērni no dažādiem Latvijas rajoniem, vecumā no viena līdz 13 gadiem. Viens audzinātājs uz 4-6 bērniem.

Reizēm palīdz arī atbraukušie brīvprātīgie. Šobrīd šeit strādā meitene no ASV. Viņa māca bērniem un audzinātājiem angļu valodu, bet pati papildina krievu valodas zināšanas.

Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi un uzreiz aicināja pie galda. Bet bērnu un pieaugušo abpusējā vēlēšanās iesaistīties aktīvās nodarbēs tējas dzeršanu atbīdīja malā.

 

 

 

Lai iesaistītu visus „Centrs Elizabete” iemītniekus, mūsu komanda sadalījās trijās grupiņās. Vīriešu daļa devās uz tuvāko skolas stadionu spēlēt futbolu. Vēlāk bērni paši pārtvēra iniciatīvu un sāka apmācīt pieaugušos spēlēt jaunu futbola spēli. Jaunāko bērnu grupiņa bija iesaistīta aizrautīgās kulinārijas nodarbēs- dažādu figūriņu cepumu cepšanā. Rezultātā , viena no kotedžām piepildījās ar garšīgu aromātu. Citā mājiņā bija atvērta radošā darbnīca: bērni no kartona baltajiem vienreizējai lietošanai paredzētajiem šķīvīšiem un krāsainām sagatavēm meistaroja smieklīgo Vinniju Pūku, krāsoja glezniņas un zīmēja uz plakātiem savu plaukstu kontūras. Pēc tam viesistabu piepildīja daudzkrāsaini gaisa baloniņi, un sākās jautra spēle.

Vairāk kā trīs stundas pagāja nemanot. Bet sajūta bija tāda, ka šajā laikā tik daudz kas bija noticis. Tā ir tā īpašā, cilvēcīgā kopā būšanas, sajūta, kad, par spīti visiem zemes likumiem, saņem vairāk nekā dod. Nav tādu mēru, ar ko varētu izmērīt bērnu prieku. Mēs atbraucām , lai padarītu krāšņāku brīdi tiem bērniem, kuriem nav lemts izbaudīt vecāku sirds siltumu un rūpes, bet paši ieguvām lielu pozitīvo lādiņu apzinoties, ka esam vajadzīgi ne tikai saviem radiniekiem un darba kolēģiem.

Igors Kutkovičs:

- man ļoti patika spēlēt ar bērniem futbolu.Protams, ir grūti konkurēt ar viņu degsmi un aktivitāti. Tāpēc uz nākamo reizi jāsagatavojas pamatīgāk. Ja viņus ieinteresē uz kaut ko jaunu un aizrautīgu, domāju, ka varētu sanākt vēl jautrāk. Bez kustīgām izklaidēm šai vecuma grupai (10-15 gadi) nevar. Vajag izskrieties ! Vienīgais, kas man nepatika, ir laika plānošana. Divas stundas man likās par maz. Bet varbūt, ka tā arī vajag, lai bērni nepagūst tik ļoti mums pieķerties. Nezinu, es šajās lietās neesmu eksperts.

Nikolajs Miščenkovs:

- Laiks aizlidoja nemanot un interesanti. Bērni ātri pārtvēra iniciatīvu un sāka mums mācīt jaunas spēles. Ļoti patika savstarpējā bērnu palīdzība, ja kāds krita, tad visi par viņu patiešām pārdzīvoja.

 

 

 

Marija Protasova:

- Biju patīkami pārsteigta par to, cik mājīgos apstākļos dzīvo bērni, ar kādu prieku viņi sagaida viesus un ar kādu atsaucību pieņem uzaicinājumus uz nodarbībām, un audzinātāju ģimeniskā attieksme pret viņiem. „Elizabetes”centrā valda dvēselisks siltums, prieks un skan bērnu smiekli ! Es saņēmu milzīgu pozitīvu lādiņu no bērnu smaidiem un ar viņiem kopā pavadītā laika, un vēlēšanās apciemot bērniņus bērnu namos un sociālajos centros tikai pieauga.